otrdiena, 2010. gada 28. decembris

Pusfināla dalībnieki II

4. Lauris Reiniks - Banjo Laura

Ah...Eirovīzija bez Laura Reinika būtu kā pubertāte bez nakts pollūcijas. Un tāpat kā tīņa gados aizskarot savu ķermeni mēs katru reizi uzzinājām par sevi ko jaunu, tāpat arī katru gadu ko jaunu uzzinām par Lauri Reiniku. Pagājušajā gadā mēs viņu iepazinām kā džeku ar pārspīlētu smaidu, kurš līdzīgi tantei Maximas lielveikalā mēģina jums pārdot smaržas "tikai šodien ar atlaidi". Bet šogad mēs Lauri iepazīstam kā džeku ar pārspīlētu smaidu, kurš līdzīgi tantei Maximas lielveikalā mēģina jums pārdot smaržas "tikai šodien ar atlaidi". Protams, tante par to pašu cenu tur stāvēja vakar, stāvēs rīt, un arī odekolons katru reizi smaržos tāpat - galīgi nepārliecinoši. Jā, vienīgi šogad Lauris kļuvis aptuveni divreiz slavenāks: vai zinājāt par "AKKA/LAA prestižo Bezgalības balvu"? Lauris to ir saņēmis divreiz. Bet "sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālisti ierindoja Lauri Reiniku augstajā 2.vietā, tūlīt aiz grupas Prāta vētra". Uz kurieni gan vēl tiekties, kad esi jau visur ietiecies divreiz? Tikai uz Eirovīziju, protams.

Laura šī gada piedāvājums ir dziesma par kādu meiteni no Ziemeļiem, kuras vārds ir Laura. Tad nu Lauris, atvainojiet - Laura, ienāk bārā un "visas acis ir uz viņu". Tad šī Laura izvelk tipisko ziemeļniecisko instrumentu bandžo un "parauj stīgu". Tālāk dziesmas tēli virmo līdzīgi nakts fantāzijām pubertātes nomocītā galvā. Uh... tieši tādēļ jau mēs mīlam Eirovīziju - tā ir iespēja uz brīdi atgriezties bērnības dziņu pasaulē. Un tādēļ mēs mīlam tevi, Lauri! Vai Laura, vai, kā tu pats dziedi, "kas tas vispār bija, kas tur tikko kā spēlēja".

Izredzes tikt finālā: Pavērojiet savas vecmāmiņas seju, kad uzstājas Lauris Reiniks. Tādu vecmāmiņu Latvijā ir tūkstošiem. Un gandrīz visām viņām ir telefons.

5. Grupa Triānas parks - "Upside Down"

Grupa Triānas parks ir tas dīvainais zēns klasē, kurš ģērbjas savādāk nekā citi, klausās savādāku mūziku un savādāk arī uzvedas. Tādi cilvēki ir vajadzīgi kā klases kolektīvos, tā Eirovīzijas dziesmu atlasēs. Jo gadījumā, ja jums negribas būt tādiem kā visiem un balsot par favorītiem, tad jūs varat būt kā visi pārējie un balsot par kaut ko "oriģinālu". Problēma šeit ir tāda, ka atšķirība starp "trakulīgu" un "slimīgu" ir ļoti trausla. Iedomājieties šauro robežu, kas šķir jautru klaunu no sērijveida bērnu slepkavas. Vai arī jaunu puisi, kurš ir "savādāks nekā citi"- pieņemsim, viņa savādība izpaužas nosliecē uz rozā šallēm, šopingu un Eirovīzijas dziesmu konkursu. Neko, tīri stilīgi, vai ne? Bet tagad ņemam to pašu puisi, ieģērbjam melnās ādas siksnās un ieliekam resnu, spalvainu un bārdainu vīriešu kompānijā. It kā "savādība" tā pati un puisis tas pats, bet re cik svarīgas ir nianses!

Triānas parks pagājušā gadā bija drusku pārāk jocīgi. Šogad viņi mēģina ar mums iedraudzēties, paliekot normālāki. Bet tagad tas ir pārāk normāli! Ja mēs gribēsim draudzēties ar normāliem džekiem, kuri dzīvē "zina tikai vienu pozu, ojami, jami, jē, vienu pozu", tad izvēlēsimies Lauri Reiniku.

Izredzes tikt finālā: Vienmēr būs noteikts daudzums cilvēku, kas izvēlēsies kaut ko "oriģinālu" - vienalga, vai runa ir par brendiem, narkotikām, seksuālajiem partneriem vai Eirovīzijas dalībniekiem. Triānas parkam par laimi, šie "oriģinālie" cilvēki ir gandrīz tikpat daudz, cik parastie.


Šeit mums ir kādas sievietes melnbalta fotogrāfija, kura varētu būt izgriezta no iepazīšanās portāla kopā ar parakstu: "Vēl neesmu zaudējusi cerību atrast kādu, kas mani samīļos tumšajos ziemas vakaros." Patiesībā gan šī bilde nāk no Eirovīzijas portāla ar parakstu "Dace Upīte ir dzimusi Smiltenē un dzied kopš bērnības," kas lielos vilcienos sniedz to pašu smeldzīgās vientulības drusku bezcerīgo izjūtu, ko iepazīšanās sludinājumi. Tas, ka Daces dzīves vadmotīvs ir "vienmēr iet tālāk un nekad neapstāties" šo sajūtu vēl tikai pastiprina: ak, šis ceļš, ko neapstājoties veic tik neskaitāmas latviešu sievietes - tas ved no Smiltenes cauri Rīgai un nereti līdz pat Īrijai, Anglijai vai Berlīnei. Bet galastacijā vienmēr attopies tikpat vienmulīga, uz vientuļas ģitāras stīgas izstrinkšķināta un nevienam nevajadzīga kā šī dziesma.


Izredzes tikt finālā: Līdzīgas izredzēm dabūt respektablu darbu atsaucoties uz sludinājumu "Darbs meitenēm Berlīnē. Ar intīmu galīgi nav saistīts".